Mūsdienu jaunieši ir gana neaktīvi pilsoniski un politiski, un aktīvo jauniešu skaits arvien sarūk. Vai viņiem vispār jābūt aktīviem? Ja, jā, tad kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs? Vai tam vispār ir jēga?
Kā liecina jauniešu organizācijas “Klubs “Māja” — Jaunatne vienotai Eiropai” projekta “Izproti, iesaisties, lem!” ietvaros veiktais pētījums “Pastiprinātas politiskās izglītības ieviešana Latvijas skolu izglītības sistēmā”, kur tika apskatīta arī jauniešu politiskā un pilsoniskā līdzdalība uz 2023 gadu, Latvijā tikai 17% jauniešu iesaistījās kādas Nevalstiskās organizācijās (turpmāk — NVO), 19% apmeklēja jauniešu centrus, 22% ir iesaistīti jauniešu organizācijās, bet 24% iesaistīti dažādos jauniešu projektos. Un tagad uzmanību! 52% jauniešu norāda, ka nekad nav veikuši brīvprātīgo darbu, bet vēl vairāk 92% norāda, ka nekad nav piedalījušies politiskajās apspriedēs pašvaldībās vai valsts pārvaldē, kā arī 83% nekad nav kontaktējušies ne ar vienu politisko personu. Dati biedē! Ja mēs arī paskatīsimies, cik ir Latvijā jauniešu, Centrālās statistikas pārvalde (CSP) informē, ka uz 2020 gadu Latvijā bija 232139 jauniešu jeb 12.17% no visiem LR iedzīvotājiem, un tas tikai uz 2020. gadu. Ja mēs iedomāsimies, ka šobrīd jauniešu palika vēl mazāk, tad rodas jautājums, kāpēc jaunieši neiesaistās un pamet valsti?
Sākšu ar to, ka paskaidrošu, kāpēc ir svarīgi iesaistīties, it īpaši politikā. Pirmām kārtām, tā ir iespēja mēģināt mainīt esošo iekārtu, ja kādam tā nepatīk. Ir daudz dažādu veidu, kā to var izdarīt, vai nu mēģināt savākt balsis manabalss.lv iniciatīvai, vai arī iestāties politiskajā partijā, un kopā ar komandu mēģināt mainīt lietas. Var iestāties jauniešu organizācijā un sniegt dažādus priekšlikumus komisijās un dažādās darba grupās, kas ir mazāk efektīvs, bet iespējamais variants. Otrām kārtām, mūsu nākotne ir tikai un vienīgi mūsu rokās. Un viens cits, kā mēs paši nespēs to mainīt. Pieaugušajiem grūti vai gandrīz neiespējami saprast mūsdienu jauniešu nepieciešamības, jo viņi nav dzīvojuši tādu jauniešu dzīvi kādu mēs un viņiem tās problēmas šķiet niecīgas, lai gan daudzas partijas saka, ka viņiem esot svarīgs jauniešu viedoklis.
Jā?… Man neizdodas atrast piemērus, kad tieši jaunieši ietekmēja kādu politisko lēmumu. Un arī kad jauniešu organizācijas saka, ka ir svarīgi ieklausīties jauniešu viedoklī, tad, lūdzu, kur ir rezultāts? 06.02. uzaicināju savā skolā Rīgas skolēnu domi, lai viņi pastāstītu par organizāciju, par aktuāliem un topošiem pasākumiem, lai galu galā motivētu jauniešus iesaistīties. Viss bija lieliski, viņi visu pastāstīja, un pienāca brīdis uzdot jautājumus. Uzdevu vienu neērtu jautājumu, kuram viņi simts punkti nebija gatavi, jo arī es strādāju RSD 22. sasaukumā kā lietvedis un zinu, ka RSD viedoklī principā neklausījās. Ja tādi gadījumi bija, tad tie palika 2000. gada sākumā. Pārstāvji no 23. sasaukuma nespēja man atbildēt uz jautājumu: “Nosauciet vismaz vienu piemēru, kad jauniešu viedoklī ieklausījās un reāli tika mainītas lietas?” Jau iepriekš Zande Līva Locika (RSD prezidente) pateica, ka februārī viņa tiksies ar domniekiem un runās par jauniešu aktuālajām lietām, piemēram, izglītību, un, atbildot uz manu jautājumu, viņa pateica, ka cer, ka spēs kaut ko ietekmē un mainīt. Kas zina, bet noteikti cerēsim!
Sarunā gan ar Zandi, gan ar Daci Rībenu (RVP Izglītības, kultūras un sporta departamenta Jaunatnes organizāciju sektora un jauniešu centra KAŅIERIS vadītāju) mēs nonācām pie viedokļa, atbildot uz jautājumu, kāpēc jaunieši neiesaistās, ka jauniešiem nav piemēru. Viņi netic, ka kaut ko var mainīt, jo nav redzējuši, ka kāds kaut ko spēja mainīt, Dacei ieteicu, ka varbūt pašvaldībai jāizveido kāda vietne, kur apkopot jauniešu paveikto, lai viņus iespaidotu un mēģinātu motivētu? Citādi jau mēs nepiesaistīsim jauniešus, jo daudziem arī nav laika politikai. Viņi nodarbojas ar sportu, gleznošanu, dejošanu, dziedāšanu, ar visu ko. Ceru, ka, parādot viņiem, ka mums ir spēks, politikas jautājumi tiks iekļauti katra jaunieša dienas darba kārtībā. Un patiesībā aktīvi jauniešu trūkst visur, runa nav tikai par pašpārvaldēm, kur tā ir milzīga problēma, bet arī RSD. Es atceros, ka 22. sasaukuma laikā nodaļu čatos notika sarunas un izmeklēšanas, kas vispār ir aktīvs, jo jauniešiem tas nav aktuāli — piedalīties organizācijās.
Runājot par pilsonisko līdzdalību, te jau aina krāšņāka, jo Rīgā to iespēju ir gana daudz. Nesen piedāvāju vienu anketu, kur jauniešus lūdzu atbildēt uz dažiem jautājumiem par Rīgu. Jaunieši sadzijās, ka pasākumi netiek reklamēti. Vai pašvaldība ir aizmirsusi, ka viņai ir tāda iespēja? Vai speciāli nereklamē? Jautājumu atstāsim atvērtu. Jo tiešām, lai sekotu visām iespējām, ko piedāvā Rīgā, jāabonē desmitiem kontu Instagramā, lai neko nepalaistu garām. Man pat radās ideja, varbūt izveidot organizāciju/biedrību, kura palīdzēs jauniešiem Rīgā tikt uzklausītiem un veidot dažādus projektus un sniegt priekšlikumus.